2020./2021 m.g. 2. semestris

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Svina garša”.

11.klase projekta Latvijas Skolas soma ietvaros attālināti skatījās teātra izrādi “Svina garša”.
1940. un 1941. gadā Latvijā straujā tempā nomainās lielvalstu varas, un latviešu puisis Matīss no Torņakalna, kurš nevēlas karot ne vienā, ne otrā frontes pusē, mēģina būt malā. Protams, tas neizdodas. Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un andelēšanās ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību, un svina garša mutē. Gan no nomaldījušās lodes, gan no tā, kas notiek ar Latviju.

“LATVIJA. XX gadsimts” sērijas romāns – Māra Bērziņa “Svina garša” – tūlīt pēc iznākšanas nokļuva apspriestāko grāmatu vidū un uz Nacionālā teātra skatuves. Dēku un piedzīvojumu romāns, no vienas puses, traģikomisku notikumu virkne, kas maina cilvēku dzīves, no otras puses.

Skolēnu atsauksmes

Šī izrāde pārsteidza ar savu oriģinālo pasniegšanu. Izrādi var salīdzināt ar seriālu, jo tika izmantoti jauni veidi kā parādīt pagātni vai arī interesantā veidā tika apklusināti visi, lai varoņa māte pateiktu savus izmantotākos vārdus. Šī izrāde spēja turēt uzmanību, piemēram, ar banāna mizas griešanu vai krāsas maisīšanu – sniedzot sava veida māksliniecisku izpausmi kā arī iespēju ar acīm redzēt un dzirdēt vienlaicīgi par notiekošo. Šī izrāde vairāk piesaistīja vizuāli.

Latvijas Skolas soma un kino.

3. klase projekta Latvijas Skolas soma ietvaros attālināti skatījās animācijas filmu izlases Zeltpa pavasaris.

Programmā Zelta Pavasaris iekļautas šādas filmiņas:

“Grieķijas dārgumi” (Animācijas Brigādes leļļu filmiņa)
“Rezgalības 2” (Animācijas Brigādes leļļu filmiņa)
“Pavasaris Vārnu ielā” (studija Atom Art)
“Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi” (studija Rija)
“Putnubūris” (Animācijas Brigādes leļļu filmiņa)

Skolēnu atsauksmes

Šī bija viena no jautrākajām tiešsaistēm, varējām izsmieties.
Animācijas Brigāde ir viena no mīļākajām filmiņām mūsu ģimenē. Patika, ka mēs runājām par to, kā veido filmiņas.
Es uzzināju, ka arī citiem bērniem patīk šī filmiņas.
Jauki, ka varēju izstāstīt par savām smieklīgākajam epizodēm.
Patika uzzināt stundās, kā multenes tiek veidotas. Diezgan sarežģīti, bet interesanti.
Gribētu ar klasi aiziet uz kinoteātri. Tur noteikti būtu vēl interesantāk.

6.b, 7.b, 8.a, 8.b klase projekta Latvijas Skolas soma ietvaros attālināti skatījās filmu “Baltu ciltis”.

Populārzinātniska dokumentālā filma par baltu ciltīm ar krāšņām animētām epizodēm un vēsturiskās realitātes inscenējumiem. Filma par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Filmas galvenais varonis, tirgotājs Larss no Gotlandes, apceļo zemes, ko apdzīvo kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi, prūši, jātvingi, galindi, augštaiši un žemaiši, kas tobrīd sasnieguši savu augstāko attīstības pakāpi. Vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, datoranimācija un zinātnisko ekspertu aizkadra teksts ļaus ieskatīties Baltijas reģiona seno tautu, Eiropas pēdējo pagānu dzīvē – ko viņi darīja, kam ticēja un kas viņus darīja stiprus?

Skolēnu atsauksmes

“Filma ļāva uzzināt kā agrāk cilvēki dzīvojuši, kā ēduši un kā attīstījusies ticība”
“Bija interesanti redzēt, kā agrāk tika svinēti svētki, kurus svinam arī musdienās.” “Skatoties filmu, uzzināju, ka Jāņi ir svinēti jau ļoti sen.”
“Filmā bija iespējams redzēt kā agrāk noticis karš.”
“Man ļoti patīk šī filma, biju jau iepriekš viņu rdzejusi. Bet bija patīkami atsvaidzināt atmiņu.”
“Lielākoties patika un uzzināju kaut ko jaunu par pagāniem.”
“Man ļoti patika mācīties un redzēt seno pagānu tradīcijas un paražas. Filma bija interesanta un izglītojoša.”
“Man šī filma lika aizdomāties par to, ar kādām grūtībām saskārās cilvēki agrāk, bet tagad daudzi par to pat neiedomājas un tikai fokusējas uz tagadējām, pat nesalīdzināmām ar pagātni, grūtībām.”
“Šī nav mana tipa, gaumes filma taču man patika tie brīži, kur viņi cīnījās un karoja. Cīņas fragmenti šo filmu padarīja labāku.”
“Es ieteiktu noskatīties filmu, jo man pašam patika un ir interesanta filma par vēsturi.”
“Man filma nepatika, jo tajā bija ļoti daudz vardarbības.”
“Pārsteidza tā laika nežēlība un cilvēku dzīvesveids.”
“Man nepatika daudzie vardarbības skati, bet ļāva labāk paraudzīties uz tā laika notikumiem.” “Šī filma man palīdzēja labāk izprast vēsturi un tā laika notikumus.”

6.b, 7.b, 8.a, 8.b klase projekta Latvijas Skolas soma ietvaros attālināti skatījās filmu “Klejotāji”.

Filmējot trīs savus vienaudžus, režisors veido divdesmitgadnieku paaudzes portretu šajā brīvajā un kosmopolītiski globalizētajā pasaulē.

Veidojot trīs savu vienaudžu dokumentālos portretus, 24 gadus vecais režisors Matīss Kaža stāsta personīgu un jūtīgu stāstu par savu paaudzi – klejotājiem, kuri meklē vietu jaunajā un ne vienmēr izprotamajā pasaulē. Mobilo aplikāciju veidotājs Tomass pamet savu iepriekšējo dzīvi un kļūst par digitālo nomadu, atmetot ideju par pastāvīgu dzīvesvietu. Dejotāja Taņa pārvācas uz Misisipi štatu ASV un atrod mīlestību ratiņkrēslam piesaistītā basketbola trenerī, kurš ir par viņu apmēram 20 gadus vecāks. Avangarda izdevējs Valters kolekcionē tualetes podus Latvijas simtgadei, performatīvos veidos mēģinot pārvarēt pagātnes traumu.

Skolēnu atsauksmes

Pēc filmas noskatīšanās, skolēni audzināšanas stundā diskutēja par dokumentālo kino un redzēto šajā filmā. Skolēnu domas dalījās. Vairums skolēnu atzina, ka dokumentālais kino viņus nesaista un redzētais filmā viņus garlaikoja. Vairāki skolēni atzina, ka viņiem patīk dokumentālais kino tad, ja filma ir par kādu pazīstamu mākslinieku vai sportistu.

“Es neieteiktu draugiem skatīties, jo man nepatīk skatīties filmas par citu cilvēku dzīvošanu un bez nozīmes stāstu.”
“Filma ļauj skatītājiem aizdomāties un vilkt paralēles ar savu dzīvi un dzīves situācijām.”
“Šī filma ir diezgan interesanta un pamācoša dažos momentos.” “Man filma nepatika, otrreiz neskatītos un citiem neiesaku.”
“Filma bija garlaicīga, man nepatika.”
“Nevarēju sagaidīt filmas beigas, ļoti neinteresanta filma.”.

Pantonīma un cirka izrāde

Pateicoties projektam Latvijas Skolas soma, 1., 3., 6.a, 7.askolēniem bija dota iespēja tiešsaistē apmeklēt pantomīmas un cirka izrādi un meistarklasi.
Izrādes laikā skolēni vēroja stāstu par varoni – sapņotāju, kurš ceļo. Savā ceļā viņš sastop iguānu un meiteni. Sapņotāja ceļojums ir pilns ar rotaļām, draudzību un spilgtām fantāzijām. Tā kā izrāde bija ar pantomīmas elementiem, skolēniem stāstam bija jāpievērš īpaša uzmanība, jo izrādes laikā galvenie varoņi nesarunājās, bet visu stāstīja caur ķermeņa valodu.
Izrādes noslēgumā skolēniem tika dots ieskats par cirka pamatiem un dažādām izrāžu formām. Skolēniem bija iespēja piedalīties arī meistarklasē, kuras laikā tie tika mudināti izmēģināt pantomīmas un plastiskās akrobātikas pamattehnikas. Šo iespēju skolēni aktīvi izmantoja, mēģinot atdarināt to, ko rāda meistari. Skolēni ar aizrautību vēroja, kā pieaudzis cilvēks spēj ietilpt pavisam mazā kastē, un cik veikls var būt cilvēka ķermenis, ja regulāri trenējas.
Skolēniem izrāde patika, jo varēja radošajās darbnīcās līdzdarboties.. Atzinīgi tika novērtēti cirka priekšnesumi. Kā galvenās simpātijas ieguva cirka mākslinieki, kas spēja parādīt priekšnesumus, kas aizrāva ar savu neparastumu, uzdodot daudzus jautājumus. Neparasta izrāde, kas ļāva runāt ar bērniem par to, cik liels darbs ir vajadzīgs, lai spētu sasniegt šos rezultātus. Ir daudz jāmācās, jāstrādā un jātrenējas. Teatrāla pantomīma un cirka priekšnesumu kombinējoša izrāde. Jautra un pārsteidzoša izrāde, kurā tēli ar dažādiem un pilnīgi atšķirīgiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem spēj attēlot jeb izstāstīt savu stāstu.

Skolēnu atsauksmes:

“Man patika kā izrādē cirka mākslinieks taisīja dažādus trikus. Es arī vēlētos tā iemācīties!”
“Mošķis bija lokans kā gumija, likās, ka viņam nebūtu kaulu.”
“Man ļoti patika meitene, jo viņa visu liku nodarbojās ar lampiņām.”
“Īpaši man patika meitene, kura gaisā grieza riņķus un dinozaurs. Dinozaurs man patika, jo viņš ir ļoti plastisks.’ Es uzzināju, kas ir plastiskā akrobātika.”
“Es pirmo reizi redzēju kā cilvēks ielīda iekšā dzeltenā bumbā! Man patika fokuss, kad vīrietis ielīda kastē. Es nevaru saprast, kā viņš pamainījās vietām ar sievieti. Interesanti bija triki ar žonglēšanu.”
“Es arī gribētu būt lokans un strādāt cirkā!”
“Izrāde man atgādināja Franciju. Man patika kā pantonīms gāja ar suni.”
“Man izrāde ļoti patika. Es vēlētos dzīvē redzēt šādu izrādi.”
“Vislabāk man patika akrobāts ar lielo bumbu. Tas izskatījās tik smieklīgi! Akrobātiem ir ļoti grūts darbs, jo visu laiku jātrenējas. Es noteikti nevarētu būt mīms.

Vol.1 ANTIŅŠ Tiešsaistes izrāde bērniem

4.klases projekta Latvijas Skolas soma ietvaros tiešsaistē skatījās izrādi “Vol.1 Antiņš”. Izrāde saņēmusi “Spēlmaņu nakts 2019/2020” bērnu žūrijas balvu kā “Labākā izrāde bērniem”, kā arī izrādes aktieris Rihards Zelezņevs par lomu šajā izrādē (arī par lomām izrādēs “Plastmasa huligāni” un “Medības”) tika titulēts, kā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”. Izrāde tika nominēta arī kategorijā “Gada notikums virtuālajā vidē”. Izrāde nav video ieraksts, bet gan dzīva, īsta izrāde.
Aktieri parādīt, ka teātris var notikt jebkur, ka teātrim obligāti nav nepieciešama grezna zāle un aktieri, tas var rasties arī mājās, skolas klasē vai kur citur, un par aktieri var kļūt ikviens, kaut mazākais priekšmets, kas atrodas pa rokai.
Skolēni pirms izrādes skatīšanās tai gatavojās latviešu valodas stundās, iepazīstot Raini, integrēti ar vizuālo mākslu, ieguva iemaņas scenārista profesijā. Un, protams, strādāja arī kā režisori, veidojot scenāriju filmai pēc izrādes motīviem.
Skolēnu atsauksmes

Izrādē man vislabāk patika kā jaunākais dēls ar zelta zirgu glāba princesīti. Izrādē man vislabāk patika ,ka teātris bija mājas apstākļos. Izrādē man vislabāk patika Antiņš jo viņš ir labs, drosmīgs, draudzīgs un izpalīdzīgs. Un viņam bija labs draugs Zelta zirgs, kur bija viņam palīgs lai glābtu princesi. Izrādē man visvairāk patika tas cilvēks, kurš visu to rādija! Viņš bija ļoti smieklīgs! Izrādē man vislabāk patika pārbaudījumu ceļš uz stikla kalnu! Izrādē man arī patika, kā aktieris mājas apstākļos izveidoja ļoti interesantu notikumu atainojumu. Man šķiet, ka šāda izrāde man patīk labāk nekā sēdēt teātrī Aktiera inovācija un zīmējumi. Viņš ir izmantojis visas mājas pieejamās lietas. Nepatika Izrādē man nepatika, mani garlaikoja mazliet sakums bija garlaicīgs, kad tēvs nomira. Izrādē man nepatika ka viņš skraidīja pa māju. Mani garlaikoja stāsta sākums. Izrādē man nepatika, mani garlaikoja, ka bija tik daudz cilvēku. Ieteiktu Ja es būtu režisors, es izrādē izmantotu arī lelles un mīkstās mantiņas. Drusciņ ilgāku. Ja es būtu režisors, es izvārītu olas. Ja es būtu režisors, es to visu darītu mierīgāk un būtu visu sagatavojis pirms izrādes. Ja es būtu režisors, es pieliktu fona mūziku. (bet kopumā man viss patika) Mani ieteikumi! Ja es būtu režisors, es ieteiktu skaidrāk runāt. Viss bija lieliski. Vienīgi es padomāju kā viņi to melno marķieri dabūs nost no sienas :). Es ieteiktu ieviest izrādē kā rekvizītu balto tāfeli. Mazāk būtu jātīra. Dzīvoklī pēc izrādes bija reāla nekārtība. Mana mamma noģībtu, ja tā būtu mūsu māja. Ja es būtu režisors, es rādītu izrādi mazāk cilvēkiem. Man mazliet traucēja, ka izrādē bija tik daudz cilvēku.

“Maskas medicīnā”

4.klašu skolēni Latvijas Skolas soma projekta ietvaros attālinātajā nodarbībā apskatīja medicīnas masku vēsturiskos piemērus, lai izprastu masku lietošanas nepieciešamību un nozīmi mūsdienās. Nodarbības laikā skolēni diskutēja un meklēja atbildes uz šādiem jautājumiem:

No kā baidījās senie ārsti? 2. Vai seno ārstu maksas izskatās bailīgi? 3. Vai maskas palīdzēja ārstam pacientu izārstēt? 4. Kā citu tautu kultūrās lietoja maksas pacienta ārstēšanā? 5. Kāpēc tās izskatās tik atšķirīgi? 6. Vai tās lietoja pacients vai ārsts? 7. Vai tās palīdzēja izārstēt cilvēku? 8. Kas izraisa slimību? 9. Vai senie ārsti to zināja? 10. Kas ir mikrobs? 11. Vai mikrobi ir mūsdienās? 12. Kāpēc šodien jālieto maskas gan ārstiem, gan pacientiem? 13. Kā un kāpēc ir svarīgi lietot masku? 14. Kā var pagatavot masku mājas apstākļos?

Atsauksmes par nodarbību – patika, ka stāstīja un demonstrēja dažādas maskas; patika, ka visas nodarbības laikā bija dažādi jautājumi, uz kuriem visi varēja atbildēt Zoom balsošanā; patika, ka vadītājs aizrautīgi stāstīja, nepatika, ka stāstīja par dēmoniem, baisie stāsti. Uzzināju, ka mēra laikā maskas izskatījās pēc knābja un tajās lika dažādas smaržvielas. Iesaku vadītājam būt mazliet priecīgākam. Zinu, ka visu nevar parādīt, bet labprāt būtu redzējis vairāk eksponātu no muzeja. Ļoti žēl, ka valodas barjeras dēļ nevarēju visu saprast, bet man nodarbība ļoti patika. Kopumā lielākā daļa skolēnu norāda, ka nodarbība bija interesanta un uzzināja jaunus, interesantus faktus.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Sarkangalvīte un vilks”.

Februārī 2.a un 2.b klasei projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros bija jautra atkalsatikšanās ar Sarkangalvīti un vilku. Protams, satikšanās bija pavisam citāda – teātris attālināti, bet arī šādi teātris var būt aizraujošs.

Latvijas Nacionālā teātra aktieri sarunājās ar bērniem – izstāstīja par uzvedības noteikumiem teātrī, arī to, kā attālināta izrāde atšķiras no izrādes teātra ēkā.

Gaismas nodziest, un izrāde var sākties – ir jauka un saulaina diena. Sarkangalvītes Mamma rosās pa savu pīrādziņu bodi, kas ir labākā visā apkaimē, un, miltiem putot, rullē mīklas kalnus, jo viņai jāveic milzīgs pasūtījums. Dienas ierasto ritmu izmaina Vecmāmiņas zvans, kā rezultātā rodas plāns – Sarkangalvīte pirmo reizi pie Vecmāmiņas dosies viena pati. Aiznesīs pīrādziņus, palīdzēs atrast brilles. Pie Mammas ierodas Mednieks un piesakās palīdzēt darbos. Lieliski! Sarkangalvīte dodas ceļā, kas ir piedzīvojumiem pārbagāts, jo Mežu pārvalda Meža parlaments – Zaķis, Tītars, Ods, Bebrs un Ķirzaka, kas Sarkangalvīti mudina rīkoties pēc pašu izdomātiem likumiem, tā sargājoties no Vilka. Tomēr, lai kādi būtu Meža likumi, Vilku interesē tikai viens vienīgs – ēšanas likums. Ko nu? Klausīt Sirdij un nezaudēt modrību.

Skolēniem izrāde patika, tika atpazīti aktieri no citiem uzvedumiem un seriāliem. Atzinīgi tika novērtētas maskas un dekorācijas. Kā galvenos simpātiju dzīvniekus bērni min zaķi, ķirzaku, zvirbuli un bebru. Taču nosauc arī vecmāmiņu, Sarkangalvīti, vilku un meža parlamentu. Lielākā daļa skolēnu ieteica šo izrādi noskatīties arī citiem bērniem, jo bija interesanta, jautra (smieklīga) izrāde un skanēja skaistas dziesmas.

Koncertlekcija “Sprādziens mūzikā”

Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma” februārī 5.a, 5.c, 9.a, 9.b, 9.c klases un martā 5.b un 12.klases skolēniem bija iespēja noskatīties tiešsaistes koncertlekciju “Sprādziens mūzikā” .

Koncertlekcijā tika atklāts, kā populārā mūzika ir attīstījusies no 1920. līdz 2020. gadam: džeza, blūza ēra, svinga laiks, revolucionārie rock’n’roll gadi, hipiju plūsma, disko spožums, astoņdesmitie, 90. gadu popkultūra un mūsdienās. 100 gadi – spoži, krāsaini, atraktīvi!

Koncertlekcija bija kā ceļojums laikā, izzinot, kā mūzika iet roku rokā ar 20. gadsimta vēstures lielākajiem notikumiem un atspoguļo savu laikmetu. Programmā skanēja populārākās dziesmas no Elvisa Preslija, “Queen”, Maikla Džeksona, “The Beatles”, “AC/DC”, “ABBA”, Frenka Sinatras, “The Rolling Stones” u. c. repertuāra. Skolēni varēja dzirdēt mūzikas instrumentus, bez kuriem populārā mūzika nebūtu tāda, kādu to pazīstam: elektrisko ģitāru, akustisko ģitāru, bungu komplektu, basģitāru un elektriskās klavieres. Populārās mūzikas vēsturi piemērotā, atraktīvā veidā atklāja mūziķi; Mikus Abaroniņš ( vokāls), Arta Abaroniņa (kontrabass, basģitāra, čells, vokāls), Jānis Miltiņš (elektriskās klavieres), Krišjānis Bremš (bungas, sitaminstrumenti), Jānis Kalniņš (elektriskā ģitāra).

Skatītājus piesaista interaktivitāte – tas ļauj uzzināt daudz jauna, kā arī pašiem apgūt soļus no populārām dejām un dziedāt līdzi pasaulslavenām dziesmām kā īstā koncertā.

Koncertlekcija “Kino mūzikas vēsture”

Programma “Latvijas skolas soma” un kino – februārī 5.a, 5.c, 9.a, 9.b, 9.c klases un martā 5.b un 12.klases skolēniem bija iespēja noskatīties tiešsaistes koncertlekciju “Kino mūzikas vēsture” .

Tā ir īpaši digitālā formātā veidota nodarbība par kino mūzikas vēsturi, palīdzot uzzināt, kā veidojies kino un kā mūzika palīdzējusi šim žanram attīstīties. Ļoti pārdomāti, solo pa solim – tiek apskatīti lielākoties visi filmu žanri.

Koncertlekcijas veidotāji izpildīja pazīstamākos kino mūzikas skaņdarbus un stāstīja par kino vēsturi un rašanos. Programmu papildināja īpaši sagatavoti videomateriāli.

Koncertlekcijā bija iespēja iepazīt spilgtākos momentus no mēmā kino un pirmajām krāsainajām filmām līdz mūsdienu kino tehnoloģijām. Un kino nav iedomājams bez mūzikas. Skanēja mūzika no dažādu žanru filmām: zinātniskās fantāzijas, piedzīvojumu filmām, drāmām un multfilmām. Īpaša uzmanība – Latvijas kino mūzikas šedevriem.

Koncertlekcija balstīta uz skolēnu iepriekš redzēto, izjusto, dzirdēto. Tika likts uzsvars uz kino klasiku – “Mūzikas skaņas”, aktualizēta pasaulē populārākā multfilma

“Ledus sirds”. Lekcijā tika izmantota pašu stāstnieku pieredze multfilmu ieskaņošanas procesā. Programma ir interaktīva, skatītājiem ir iespēja gan uzzināt daudz ko jaunu, gan parādīt savas zināšanas, kā arī dziedāt līdzi.

Paldies dziedātājam Mikum Abaroniņam un multiinstrumentālistei Artai Abaroniņai.