“Indrāni” Latvijas Nacionālajā teātrī – spēcīgs stāsts par vecāku un bērnu attiecībām

Decembrī 7.b klases skolēni digitāli skatījās R.Blaumaņa lugu “Indrāni” Latvijas Nacionālajā teātrī.

“Indrāni” spēcīgi atspoguļo latvisko raksturu un attiecības ģimenē. Tā ir klasika, kas jau pielīdzināma nacionālajam eposam. Izrādes režisors ir Valters Sīlis. Izrāde papildināta ar videomateriāliem, kas atgādina iepriekšējos “Indrānu” iestudējumus šajā teātrī – 1920.,1954. Un 1988.gadā. Iestudējumi ir atšķirīgi, bet tie atklāj mums labi pazīstamas attiecības, kurām raksturīga paštaisnība, nespēja uzklausīt otru un atklāti izrunāties. Jaunie neieklausās vecāku sapņos, cerībās, bet varbū pēc gadiem līdzīgas problēmas būs jārisina viņiem pašiem?

“Indrāni” ir viena no labākajām latviešu lugām. Audzināšanas stundā diskutējām par to. Tā kā šī izrāde arī ir saistīta ar Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām, mēs centāmies šīs vērtības formulēt domās un vārdos. Diskutējām par vērtībām iepriekšējos gadsimtos un mūsdienās. Tagad uzmanīgāk ieklausāmies mūsu vecāku teiktajā, jo redzējām, kas notiek, ja nenovērtē to, kas tiek dots.
Izrādē bija lieliski aktieri, kuri šo latviešu stāstu parādīja mums ļoti emocionāli.

Paldies Latvijas Nacionālajam teātrim un programmai “Latvijas skolas soma”, kas deva mums iespēju iepazīt “Indrānu” varoņus un padomāt pašiem par savu attieksmi pret cilvēkiem!

---

“Sudraba slidas” Latvijas Nacionālajā teātrī – izrāde par labestību un atsaucīgu sirdi

Decembrī 6.b klases skolēni digitāli noskatījās vienu no skaistākajiem Ziemassvētku stāstiem – Mērijas Meipsas Dodžas „Sudraba slidas”. Tā ir muzikāla izrāde visai ģimenei, kurā skan Raimonda Paula mūzika.

Skaists Ziemassvētku stāsts. Tas mūs aizved uz Holandi. Skaistas ainavas, bērnu ziemas prieki. Viens no tādiem ir slidošana – bērnu smaidīgās sejas, prieki, emocijas par veiksmēm un neveiksmēm. Bet vakaros visi ir laimīgi pēc interesanti pavadītās dienas. Redzam kādas jaukas ģimenes dzīves stāstu. Ir dažādas dzīves situācijas. Viņiem daudz kas ir jāpārvar, lai varētu nodrošināt ģimeni ar vajadzīgo. Te atklājās rakstura cilvēku īpašības, attieksme pret citiem, sapratne, motivācija. Katrs skolēns varēja salīdzināt redzēto ar situācijām savā ģimenē un domāt par to risināšanu.

Ikdienā mēs satopamies ar dažādiem cilvēkiem. Svarīga ir cilvēka iekšējā pasaule. Kāda ir viņa attieksme pret cilvēkiem? Ne jau bagātība nosaka cilvēka attieksmi, bet viņa labestība, sirsnība. Brīnumi notiek! Mēs taču paši radām šos brīnumus ar savu attieksmi, atsaucību, darbību, palīdzību.

Skatījāmies izrādi ar pozitīvām emocijām. Mēs ticam brīnumam. Saprotam, ka laba sirds, vēlme darīt labu dot pārliecību pārvarēt dažādus šķēršļus dzīvē. Izrāde mācīja mums pašiem paskatīties uz sevi – ko es varu mainīt sevī. Biežāk smaidīt, pateikt kādam mīļu vārdu, pārliecināt, uzmundrināt. Tas ir tik maz, bet reizēm nozīmē tik daudz!

---

Koncertlekcija „Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”

Novembrī 6.a un 7.a klases skolēniem bija iespēja iepazīties ar muzikālu stāstu par neseniem vēstures notikumiem – Trešo atmodu, Dziesmoto revolūciju un Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Koncertlekcija palīdzēja iepazīt mūzikas klātbūtni vēsturiskos notikumos. Skanēja R.Paula, I.Kalniņa, J.Kulakova, J.Lūsēna, Z.Liepiņa un citu komponistu dziesmas, kas mums ir labi pazīstamas un iedvesmoja tautu tad, kad bija grūti un bija vajadzīgs atbalsts un kopības sajūta.

Koncertstāstu papildināja gan vēsturiski kino kadri, gan īpaši veidoti videomateriāli. Tas emocionāli lika pārdzīvot vēsturiskos notikumus.

Skolēnu atsauksmes:

• tagad zinu, kā ir radušās Atmodas laika dziesmas un kāpēc tās arī tagad ir populāras. Vecvecāki pastāstīja, kas notika laikā, kad šīs dziesmas radās;
• man tas tiešām bija interesanti – noklausīties dziesmas, ko nebiju dzirdējis, bet mani vecvecāki gan zināja visas;
• uzzināju, ka okupācijas vara aizliedza dziedāt dažas dziesmas. Tas izklausās pēc jocīga norādījuma;
• mūzika bija ļoti latviska. Latvieši pierādīja, ka tiem pieder pašiem sava valsts. Tā bija apbrīnojama kopības sajūta;
• lepojos ar to, ka neesam pakļauti svešai varia un varam dzīvot brīvā Latvijā, varam brīvi ceļot uz citām valstīm.

---

Mūsu Maestro. Raumonds Pauls

Mūsu Maestro Raimonds Pauls. Mans Raimonds Pauls. Tavējais…
Katram ir bijusi satikšanās ar Raimondu Paulu, katra dzīvē viņš kaut ko atstājis – kādu melodiju, kādu motīvu, kas skan un neatstājas, kādu asaru un prieku… Viņa humors padarījis dzīvi vieglāk uztveramu un vairojis prieku.
8.a klases skolēni decembrī noskatījās un noklausījās koncertlekciju „Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”, Dziedātāja Rūta Dūduma Ķirse un komponists Jānis Ķirsis stāstīja par Raimonda Paula dzīvi un daiļradi, atskaņoja komponista radīto mūziku un dziesmas.
Uzzinājām par Maestro jaunības aizraušanos – klasisko un džeza mūziku, kuru viņš spēlēja un interpretēja, klausījāmies Raimonda Paula dziesmas. Mūs pārstiedza garais Raimonda Paula sasniegumu saraksts – mūzika neskaitāmām, latviešu filmām un teātra izrādēm, sadarbība ar milzum daudz dziedātājiem, viņu talantu atklāšana, dziesmu uzvaras dažādos konkursos, goda nosaukumi… Tik daudz, daudz izdarīts.
Un tomēr – mums katram ir savs Raimonds Pauls. Man noteikti ir manējais…

---

Rokopera “Mauglis”

Decembrī 3.a klases skolēni digitāli skatījās M.Brauna un U.Bērziņa rokoperu “Mauglis”.

Rokoperas pamatā ir R.Kiplinga darbu motīvi. Mauglis ir zēns, ko uzaudzinājusi vilku māte. Dzīvodams starp zvēriem, zēns norūdās, attīsta drosmi un gribasspēku. Kiplinga notēlojamā zēns, kas uzaudzis starp vilcēniem, pretēji dabas likumiem izrādās veiklāks, gudrāks un arī citādi pārāks par džungļu zvēriem, tā ka zvēri viņu dēvē par Džungļu Valdnieku.

Kiplinga radītais tēls kļuvis par rokoperas galveno varoni. Rokopera ‘Mauglis” iestudēta otro reizi. Tas ir Ulda Bērziņa un komponista Mārtiņa Brauna kopdarbs, kas pirmiestudējumu piedzīvoja 1982. gadā Jaunatnes teātrī. Jaunais iestudējums veidots kā Mārtiņa Brauna 70 gadu jubilejas izrāde.

Rokopera „Mauglis” pārsteidza ar savu krāšņo vērienīgumu un skolēniem ļoti patika. Vislabāk patika Mauglis, vilks, kurs viņu uzaudzināja, un lācis, kurs deva gudrus padomus, kā arī čūska. Interesanti bija vērot dzīvnieku savstarpējās attiecības un to, kā dzīvnieki cits par citu rūpējas.

Žēl, ka tā ir pēdējā izrāde, kurā piedalījās pats Mārtiņš Brauns.

---

Muzikāls stāsts “Olafa Ziemassvētki”

Pirms Ziemassvētkiem 1.c, 1.d., 2.a, 2.b, 2.c un 3.b klases skolēniem bija lieliska iespēja noskatīties Liepājas Leļļu teātra muzikālo izrādi “Olafa Ziemassvētki”. Tā patiešām uzbūra Ziemassvētku noskaņu.

Sniegavīrs Olafs sarīko pārsteiguma koncertu Ziemassvētku vecītim. Savā šovā viņš uzaicina piedalīties pasaku varoņus. Ierodas pat Sniega karaliene. Olafa ieceres izjauc viņa asistents Žogvāvere. Kad uz skatuves vajadzētu snigt sniedziņam, no debesīm sāk birt vardes. Taču Olafs ar saviem draugiem atrisina visas problēmas.

Beigās skolēni kopā ar izrādes varoņiem dzied dziesmas “Silta sirds” piedziedājumu. Aizraujoša izrāde! Lieliskas dekorācijas un jauka, silta noskaņa!

---

Rūķīši un mežavecis
Kāda neparasta meža malā, kādā parastā lauku sētā dzīvo kaķēns Minka. Ne jau viens. Ar saviem draugiem – prātīgo suni Duksi un neprātīgo pīļtēviņu Ansi. Minkam teikts – “Mežā ieeja stingri aizliegta!”. Tur notiekot noslēpumainas lietas, ko labāk nezināt! Dzirdamas dīvainas balsis un esot redzēti mazi mazītiņi vīriņi ar garām bārdām… Bet, jo lielāks noslēpums, jo lielāka vēlēšanās to atklāt.To Liepājas Leļļu teātra radošā komanda palīdzēja atklāt
Rīgas 93.vidusskolas,mazajiem,1.a kl.skolēniem atklāt kopā. Pēc Dz. Rinkules-Zemzares, V. Plūdoņa, B. Saulīša un Raiņa bērnu dzejas motīviem veidots stāsts uzbūra neaizmirstamu un poētisku Latvijas lauku ainavu ziemā.

Plūdoņa poētiskais darbs “Rūķīši un Mežavecis” ir kļuvuši par pamatu izrādei, kas stāsta par meža iemītnieku ziemas priekiem un bēdām, bargo Mežaveci un jautrajiem rūķiem. Skatītāju acīm atklājās meža noslēpumainā pasaule.

Teātris skolēniem ļoti patika.Tas bija interesants un atbilstošs ziemas gadalaikam un gaidāmajiem svētkiem –
Ziemassvētkiem,kad katrs bērniņš gaida un tic brīnumiem.Skolēni aizrautīgi skatījās šo Viļa plūdoņa ziemas stāstu.Pēc teātra noskatīšanās,skolēni labprāt stāstīja tos momentus,kas palika atmiņā.

Paldies Liepājas Leļļu teātrim un Latvijas skolas somai par radīto iespēju!

---

---

“Aspazija. Personīgi.”

15.decembrī 11.klase skatījās Jaunā Rīgas teātra izrādi “Aspazija. Personīgi.”
Apgūstot tēmu “Romantisms”, mācāmies par Aspazijas un Raiņa daiļradi, iepazīstam šo izcilo personību dzīvesstāstu. Aspazija ziedojusies Rainim – tāds viedoklis dominē sabiedrībā. Bet kā ir patiesībā? Kāda bija Aspazija?
To centāmies noskaidrot, skatoties Jaunā Rīgas teātra izrādi, kuras režisore ir Māra Ķimele. Izrāde bija kolorīta, vizuāli pievilcīga un domas raisoša.

Mūsu pārdomas:

• izrādes laikā iepazinu Raiņa un Aspazijas attiecības, secināju, ka ne vienmēr ir labi, ja cilvēki ir kopā. Izrāde bija lietderīga, tā palīdz labāk izprast rakstniekus un viņu darbus;
• bija interesanti skatīties, gribējās zināt, kas būs tālāk. Izrāde ir izglītojoša, dzīves gudrību piepildīta, ir vērts noskatīties. Izrāde sniedz informāciju par vēsturi un rakstnieku politiskajiem uzskatiem;
• sākumā nebija lielu cerību, ka izrāde būs interesanta, taču domas ātri mainījās. Ļoti izbrīnīja Raiņa raksturs;
• izrādi ir vērts noskatīties arī kopā ar ģimeni kaut vai tāpēc, lai sekotu līdzi kultūras aktualitātēm Latvijā;
• bija interesanti skatīties izrādi, tā palīdzēja vairāk izprast abus rakstniekus, uzzināt faktus, ko līdz šim nezināju. Es esmu sajūsmā. Pirms izrādes par Raiņa un Aspazijas attiecībām zināju ko citu, tagad es uzzināju daudz vairāk;
• izrādē guvu pārliecību, ka mēs nevaram kontrolēt citus cilvēkus un viņu darbības, bet mēs varam izvēlēties, kā paši uz to reaģējam;
• izrāde saistās ar mācību priekšmetu “Publiskā uzstāšanās”, kurā mēs stāstījām fragmentus no izrādes. Izrādi noskatīties bija vērtīgi, jo es Aspaziju iepazinu no citas puses, iespējams, tas ir tuvu realitātei;
• izrāde mani aizrāva, tā ļāva iepazīt vairākas Aspazijas šķautnes un saprast viņas izvēles un rīcību dažādos dzīves posmos.

---

Latviešu filma “Bedre” – mūsu sabiedrības šķērsgriezums

8.b, 9.a, 9.b, 10.a un 10.b klases skolēni noskatījās latviešu pilnmetrāžas spēlfilmu “Bedre”.

Filmas darbība notiek mazpilsētas vidē. Stereotipiski domājot, te jau nekas nenotiek. Un tomēr filma intriģē jau ar pirmajiem kadriem. Varbūt pat ar izaicinošo nosaukumu “Bedre”.

Skatoties filmu, visā tās garumā valdīja zināma iekšējā spriedze. Kopā ar 10 gadus veco Markusu nācās izdzīvot gan nodevību (vecāku šķiršanās un nevēlēšanās uzņemties atbildību par bērnu), gan dusmu izvirdumu, gan izmisumu un bezspēcību, saskaroties ar skarbo pieaugušo pasauli.

Jā, Markuss ir vainīgs atgadījumā ar kaimiņu meiteni, kuru viņš pamet vienu un bezpalīdzīgu bedrē. Šis notikums zēna dzīvi sadala laikā pirms un pēc. Taču nosodījuma vietā pret zēnu var just līdzjūtību. Bet filmas pieaugušo pasaule pārsteidz ar savu divkosību, paštaisnumu, kategorisko “es zinu labāk, un tāpēc man ir taisnība”, ar emocionālu un fizisku vardarbību.

Režisore Dace Pūce veiksmīgi atklāj vidi, kurā veidojas jauna personība. Mazā zēna spēkos nav risināt samilzušās problēmas savā un apkārtējo pieaugušo dzīvē, taču ir savs īstenojams sapnis (vitrāža), ir vēlme pārvarēt zaudējumus, jo viņš spēj neienīst apkārtējo pasauli, spēj uzticēties, pieņemt citādo (I. Burkovskas pārliecinoši atveidotais tēls).

Neskatoties uz to, ka filmā ir daudz dramatisku notikumu ar smagām sekām, tai raksturīgs pozitīvisms – katra drāma reiz beidzas, uz šādām domām vedina mazā Markusa tēls, ir sajūta, ka viņš noteikti nedzīvos “bedrē”, kaut gan šādu iznākumu filmas veidotāji nesola.

Ieguvums, noskatoties filmu, bija nepieciešamība padomāt par apkārt notiekošo – par to, cik ātri un kategoriski top spriedumi, par to, ka netiekam uzklausīti un neuzklausām paši, par to, ka noklusēšana mēdz būt pasīva negāciju veicinātāja, par “bedri”, kurā dzīvojam paši.

Skolēnu atsauksmes:

• patika, ka filmas veidotāju attieksme, vizualizējot notikumus, bija neitrāla, cik nu tas iespējams;
• filma pamudināja uz domu iepazīties ar Janas Eglītes, pēc kuras darba filma veidota, stāstiem;
• tā bija laba un interesanta filma ar daudziem pavērsieniem, dažos brīžos arī skumja, bet kopumā laba filma;
• manuprāt, pati filma attēlo dzīves problēmas, nesapratni no citu puses, vardarbību, cilvēku egoismu un vēlmi neredzēt apkārt citu problēmas;
• man ļoti patika moments auto remonta darbnīcā, kur zēnam prasīja kaut ko padot, bet dusmojās, ka puika nesaprot, ko tieši pdot. Tas ir tik pazīstami, ka daži cilvēki sāk dusmoties kaut kādu sīkumu dēļ;
• ļoti patika filma “Bedre”, īpaši tās atmosfēra. Bija redzama tās augstā kvalitāte un īpaši ieguldītais darbs. Priecājos redzēt, ka filmā bija attēlotas aktuālas problēmas;
• filma bija emocionāli smaga , domāju, ka vajadzētu brīdināt, ka filma ir smaga;
• filma man ļoti patika, jo tā bija patiesa. Filma par naidu, atriebību, par meliem un palīdzēšanu vai nepalīdzēšanu citiem;
• filma man ļoti patika, jo tā raisīja dziļas pārdomas par pasauli, kādā dzīvojam.

---

Pusaudžu komēdija “Tizlenes” mūsu skatījumā

8.b, 9.a un 9.b klases skolēni oktobrī skatījās latviešu komēdiju “Tizlenes”.

Filmas darbība notiek 1999.gadā. Filmas galvenās varones Sarmīte, Sveta un Katrīna ir 9. klases skolnieces, kas nolemj pielikt punktu savai “tizleņu” dzīvei un kļūt par skolas populārākajām meitenēm. Viņas nolemj ierasties izlaidumā ar klases populārakajiem puišiem. Tomēr ģērbšanās stila maiņa un burvestības nones vēlamo rezultātu. Uz spēles tiek likta meiteņu draudzība. Izlikšanās par to, kas neesi, nenes ne laimi, ne panākumus.

Skolēnu citāti par filmu “Tizlenes”:

• filma man ļoti patika, jo parāda kā dzīvoja 20. gadsimta beigās, mīlestību un draudzību kā arī naidu un atriebību;
• ļoti patika filma, jo tā bija par jauniešu problēmām;
• patika, jo filma bija saprotama, viegli uztverama;
• filmā daudz kas bija pārspīlēts. Domāju ka tas tika darīts ar nodomu, tomēr šis pārspīlējums man nelikās dīvains;
• filma bija par “kruto” ietekmi uz meiteni, kas grib būt “krtutāka” un skaistāka, sarunāties ar foršajiem, un par to, kādas sekas var rasties. Arī “krutajiem” ir problēmas…
• es neinteresējos par tāda žanra filmām, jo, manuprā,t tās ir diezgan garlaicīgas.

---

Cirka izrāde “Alise Brīnumzemē”

Decembrī 5.a un 5.b klases skolēni skatījās virtuālu cirka izrādi “Alise Brīnumzemē”, ko piedāvāja SIA “International Show Production”.

Izrāde ir skatāma un saprotama dažādu vecumu skatītājiem un dažādu valodu lietotājiem. Tā kā 5.a klasē klasē ir divi jauniebraucēji, kuriem latviešu valoda sagādā grūtības, cirka izrādi bez problēmām varēja skatīties visi skolēni bez paskaidrojumiem, jo cirka valoda ir straptautiska valoda.

Iluzinonisti Dace un Enriko Pecolli izrādes tapšanā iesaistījuši izcilus Latvijas māksliniekus: tērpu mākslinieci Elitu Patmalnieci, horeogrāfi Daci Joneli, Latvijas Nacionāla teātra butaforus un galdniekus, Dailes teātra kostīmu šuvējus un parūku meistarus, skatuves apavu meistarus no Rīgas apavu uzņēmuma „Elegants“. Arī visas skatuves dekorācijas veidotas un video materiāli radīti Latvijā, apvienojoties Latvijas talantīgākajiem māksliniekiem un sava amata meistariem.

Bija milzīgs pārsteigums, ka Latvijā veidota izrāde ir guvusi starptautisku atzinību.

Skolēni dzīvoja līdzi izrādes notikumiem un cirka trikiem. Kaut arī skatīšanās notika attālināti, skatītāji aplaudēja un skandēja līdzi dziesmu vārdus. Pasākums bija izklaidējošs un jautrs, neliela atkāpe no mācību ikdienas. Brīžam bija jāaizdomājas, kā viens vai otrs triks tika paveikts, skolēni centās uzminēt cirka triku noslēpumus.

5.a klases skolēni:

• patika vingrotājas priekšnesums un priekšnesums ar burbuļiem;
• patika lielā izmēra figūras, kas glāstīja skatītājiem galvas, tas bija smieklīgi;
• vingrotāji bija izcili, tur vajag daudz spēka un ilgi trenēties;
• patika triki ar kārtīm;
• visjautrākais bija sākums ar mūziku;
• patika vista, bet nepatika varde – tā bija briesmīga.

5.b klases skolēni:

• man patika tā daļa, kur cilvēks stāvēja uz daudzajiem krtēsliem;
• dūmu pūšana bija interesanta;
• man patika tas, ka bija interesanti un bīstami triki;
• man patika, kā Alise dejoja;
• man beigas patika labāk nekā sākums;
• man patika viss, jo bija ļoti jautri.

Cirka izrādes saturs labi sasaistījās ar tādiem mācību priekšmetiem kā literatūra, sociālajās zinības, sports. Skolēni iepazina Latvijas kultūras vērtības.

---

4.klases skolēni skatās Latvijas Valsts simtgades filmas

4.klases skolēni noskatījās animācijas filmu „ Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, ka veidota pēc Luīzes Pastores grāmatas “Maskačkas stāsts” motīviem

Režisora Edmunda Jansona veidotā filma saņēmusi balvu par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu Isfahānā (Irānā) starptautiskajā bērnu un jauniešu filmu festivālā.

Jēkabam, zēnam no Rīgas centra, vasara jāpavada pie radiem pilsētas nomalē – Maskačkā. Jēkabs tajā neredz neko pozitīvu – māsīca Mimmi ir diezgan neciešama, bet onkulim, bijušajam jūrniekam Ērglim, nav laika pievērst uzmanību jaunajai paaudzei. Tomēr pati Maskačka izrādās pavisam neparasta – tur dzīvo runājoši suņi! Māsīca Mimmi atklāj, ka uzņēmējs Imants Rausis plāno pārvērst skaisto Maskačku bezpersoniskā augstceltņu rajonā. Sākas bērnu un runājošo suņu piedzīvojumi, kas galu galā apliecina – ir vērts nesamierināties, jo pat mazs puika un maza meitene var paveikt svarīgas lietas savas pilsētas labā. Tie tik bija piedzīvojumi! Ar bēgšanu un pakaļdzīšanos – gluži kā detektīvā! Bet uzvarēja labais. Katrā no mums.

Skolēnu atsauksmes:

• patika tas, ka Jēkaba uzzīmētais pārvērtās īstenībā. Kristīne domā, ja ir sapnis, tad jādara viss, lai to piepildītu;
• patika, ka suņi runāja un dziedāja, ka palīdzēja un spēja sadraudzēties arī ar Jēkabu;
• man ļoti patika Roberta un Mimmi piedzīvojumi, kuri bija interesanti un pamācoši, jo ir svarīgi iemācīties lūgt piedošanu, ja ir kādam nodarīts pāri. Un vēl filma māca, ka ir arī jāpiedod pāri darītājam un jāsalīgst miers. Man patika suns Boss, jo viņš bija izpalīdzīgs, un man vēl patika Mimmi, jo viņa bija drosmīga;
• man šajā filmā patika pilsētas nomales nosaukums Maskačka, jo interesants skanējums. Man vēl patika suņi, jo viņi bija ar interesantām runāšanas spējām;
• filma bija pamācoša, un bērni prata savā starpā sadarboties, jo tā ir dzīves svarīgākā sastāvdaļa;
• filma patika, jo meitene Mimmi mēģināja izglābt mājas, un visi kopīgi izdomāja uztaisīt daudz labākas lietas par debesskrāpi;
• ļoti patika filmas galvenie varoņi – Jēkabs un Mimmi, jo Jēkabs bija modrs un Mimmi bija drosmīga;
• patika tas, kādā veidā tika apstādināta būvniecība. Lai apstādinātu būvniecību tika izmēģināti vairāki varianti. Secinu, ka dodoties uz mērķi, to arī var sasniegt;
• uzzinājām par arhitekta profesiju;
• Paldies kinoteātrim Splendid Palace un Latvijas skolas somai par iespēju filmu noskatīties!

“Bille” – filma par meiteni, kas parastā ikdienā saskata brīnumus

Latviešu mākslas filmu “Bille” 4.klases skolēni noskatījās 15.decembrī. Tā uzņemta pēc Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā romāna motīviem un vēsta par septiņus gadus veco Sibillu – par viņas skarbo ikdienu un laimīgajiem brīžiem, par vilšanos un cerībām, par vērojumiem un sapņojumiem. Ir 20.gs. 30. gadu beigas. Bille dzīvo Rīgā, Vārnu ielā. Billes vecāki ar pūlēm savelk galus, tēta algas nepietiek, lai tiktu vaļā no parādiem, mamma, kura saimnieko pa māju, izturas pret meitu ar lielu stingrību, bet tētis mīl savu meitēnu ar visu sirdi. Vecāmāte ierodas, padzīvo, atkal dodas prom, bet viņai ir vaļas aizvest Billi uz Latvijas Valsts gadadienas svētkiem, jautri izvizināt tramvajā. Skolas laiks Billei vēl priekšā, taču viņa jau lasa Viktora Igo “Parīzes Dievmātes katedrāli”.

Bille sapņo par Leiputriju, kur mājas ir no šokolādes, un reiz pat kopā ar draugiem dodas ceļā uz brīnumu birzi, kura vizualizē viņas sapni. Baskājainie bērnības piedzīvojumi ar to sīkajiem pāridarījumiem, pārdzīvojumiem un uzvarām, bet reizēm arī īstiem pārbaudījumiem, pieaugušo nebeidzamās rūpes un problēmas, piešķir tām citu vērtību dzīvei.

Mamma šuj kleitu jaunai lellei, veikalā viņas pērk tikai porcelāna galviņu, bet lupatu rumpīti darina pašas, piedāvā meitai izvēlēties materiālu un krāsas drēbes gabaliņiem,bet tomēr izvēlas pati, paliekot pie zilā. Šī epizode sasaucas ar zilas kleitas šūšanu jau pašai pirmklasniecei Billei.

Skolēnu atsauksmes:

• filmai ir drūma noskaņa, taču arī iedvesmojoša, jo Bille pēc rakstura ir cīnītāja un gudra meitene;
• Billes māte ir nelaimīga un rada ļoti nepareizu priekšstatu par visu pasauli, jo viņa dzīvo ne tur un ne tā, kā pati gribētu;
• Billes māte apzināti un neapzināti vainu liek uz visiem un katru, bet pēc tam brīnās, ka pašas bērns sadzirdējis nepārprotamu signālu “vākties prom no mājām”;
• Billes domas bieži aiztraucas idilliskā pasaulē, kur tētis ar mammu nestrīdas un viņa pati jūtas kā jau minētajā brīnumzemē;
• Billes izvēlētais risinājums ir doties un meklēt to zemi – Leiputriju, jo viņai tas viss jau ir apnicis;
• laimīgā kārtā Bille izrādās stiprāka un atgriežas atpakaļ mājās;
• vienam pret otru jāizturas mīļāk, neapcelsim cits citu, nepametīsim nelaimē un visas problēmas izrunāsim;
• Billes stāsts liek domāt pašiem par sevi un izvērtēt sevi, kā arī attiecības ar draugiem;
• domāju par to, kāpēc Billes vecāki ir tādi, par ģimenes vērtībām;
• paldies, ka es dzīvoju un varu dzīvot tik labi un man nav jācieš kā Billei;
• ir gan baltie, gan melnie ceļi cilvēka dzīvē, bet vienmēr ir jāiet tālāk un jātuvojas saviem sapņiem”…

---

Burvju nūjiņas maģija

Vai esat vēlējušies, lai Jums pieder burvju nūjiņa? Viens mājiens – un piepildās Jūs karstākā vēlēšanās… Viens mājiens un Pelnrušķites ķirbis pārvēršas par karieti…
Iesakām Jums apmeklēt Iluzionisma teātri un muzeju Mystero tepat Rīgā, kuras saimnieki ir Pecoli ģimene – burvju mākslinieki Dace, Enriko un viņu dēls Dante.

Decembrī Iluzionisma teātri un muzeju Mystero digitāli apmeklēja 4., 6.a un 12.klases skolēni.
Dante mūs izvadāja pa muzeju, pabijām skatuves aizkulisēs, kur burvju mākslinieki gatavojas priekšnesumam. Bijām Burvju teātra zālē, kur krēsli izveidoti kā spēļu kārtis.

Bijām Zelta istabā, Mistērijas istabā, iluzionista Houdini istabā, Kino istabā, kur redzējām kino trikus, kastītes ar burvju mākslinieku rīkiem no dažādām valstīm, ķīniešu slazdu.

Dace Pecolli mūs iepazīstināja ar iluzionisma vēsturi pasaulē un Latvijā. Iepazinām dižos māksliniekus Hariju Houdini un Deividu Koperfildu. Redzējām zelta piespraudi ar dimantiem, ko latviešu burvju māksliniekam J.Štrausam uzdāvināja Napoleons.

Visinteresantāk bija vērot burvju trikus, kurus demonstrēja Enriko Pecoli. Dažus trikus viņš iemācīja arī mums. Interesanti!

4.klases skolēni stāsta:

• es iemācījos triku ar pirkstiem un uzzināju informāciju par vairākiem iluzionistiem;
• man patika animācijas; bija ļoti interesanti uzzināt, kāpēc agrāk iluzionistus uzskatīja par raganām;
• es uzzināju, ka, lai kļūtu par burvju mākslinieku, ir jāmācās visi mācību priekšmeti skolā. Ir daudz triku, kas saglabājušies no seniem laikiem. No ziepju burbuļiem var uzpūst daudz dažādu figūru un priekšmetu;
• es iemācījos dažādus trikus un uzzināju, kas atrodas aizskatuvē un cik interesanta ir iluzionista profesija;
• es uzzināju, ka burvju triki bija pazīstami senajā Ēģiptē. Iemācījos vienu no burvju trikiem, redzēju senās lietas, ko izmantoja burvju trikiem. Bija interesanti;
• bija iespēja visiem kopā darboties līdzi – iemācīties burvju triku ar monētu;
• interesants bija roku triks, kur sāka ar mazo pirkstiņu un izspēlēja, līdz uzminēja pēdējo;
• skaisti bija ziepju burbuļu triki, interesants bija video no Mystero atklāšanas tumsā ar izgaismotu ēku;
• interesanti bija Mistērijas istabā, kur viss ir iespējams, kur zinātne satiekas ar maģiju. Zelta istabā atradās kolekcija ar kastītēm, kurās ir priekšmeti burvju triku rādīšanai;
• gribētu aizbraukt uz muzeju un to visu redzēt klātienē savām acīm;
• patika vadītāja, kura interesanti vadīja ekskursiju pa muzeju (varbūt nedaudz par garu);
• tika dota iespēja skatīt to, ko ikdienā neredzam, tika dota iespēja vērtēt un līdz ar to arī domāt līdzi.

12.klases skolēni:

”Priekšnesumi un triki bija ļoti reālistiski. Bija sajūta, ka visu vērojam klātienē. Aizraujošs stāstījums, lieliski uzskates materiāli! Interesanti bija vērot iluzionisma attīstību pa laika posmiem. Tika atkārtotas un papildinātas zināšanas vēsturē. Labprāt aizietu uz kādu iluzionisma pasākuymu klātienē!”
Pecoli ģimene nes Latvijas vārdu pasaulē. 2018.gadā viņi saņēma prestižo pasaules Iluzionistu asociācijas IMS Merlin Award godalgu, tādu saņēmis arī slavenais Deivids Koperfilds.

Paldies Pecoli ģimenei un Latvijas skolas somai par iespēju!