Karjeras kompass

Karjeras izglītības mērķis:

Karjeras izglītības mērķis ir organizēt izglītības saturu un izglītības ieguves procesu, nodrošinot izglītojamajam pašizpētei, darba pasaules iepazīšanai un karjeras lēmuma pieņemšanai, izglītības iespēju izpētei nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvi, radīt pamatu savlaicīgu, apzinātu un ar iespējām līdzsvarotu personīgo lēmumu pieņemšanai par turpmāko izglītību. https://www.viaa.gov.lv/lv/media/2656/download

Karjeras izglītības uzdevumi:

• Palīdzēt skolēniem pašattīstīties
• Motivēt un palīdzēt izpētīt dažādas karjeras iespējas
• Palīdzēt plānot un vadīt savu karjeru

Karjeras izglītība tiek integrēta visā izglītības procesā: mācību priekšmetu apguvē, audzināšanas darbā, ārpusstundu pasākumos un sadarbībā ar skolēnu vecākiem.

1. Kompleksa problēmu risināšana – spēja saprast cēloņsakarības un kopsakarības un izmantot tās sarežģītu jautājumu risināšanā. Veidi, kā to apgūt ir vismaz divi – spēļu spēlēšana un programmēšana. Abas lietas palīdz meklēt un atrast kopsakarības, vienojošos elementus starp sākotnēji savā starpā it kā nesaistītām lietām. Tieši iemaņas redzēt visus jautājuma aspektus un dimensijas ir svarīgas, meklējot risinājumus sarežģītām problēmām.

2.Kritiskā domāšana – spēja nošķirt faktus no viedokļiem, analizēt argumentus un izdarīt secinājumus. Teiciens – ir viens pareizais viedoklis, un tas ir mans. Cilvēki ir tendēti vispārināt savu personīgo viedokli, tāpēc savā dzīvē neapzināti meklē avotus, kas apstiprina viņu nekļūdīgumu Lai neiekristu “paštaisnuma slazdos”, jau no mazotnes ir svarīgi apzināti iepazīties ar atšķirīgiem viedokļiem, īpaši svarīgi ir izzināt tos, kas ir pretēji mūsu uzskatiem.

3. Kreativitāte – spēja pilnveidot. Prasme, kas tiek piedēvēta radošo industriju pārstāvjiem. Patiesībā kreativitāte nav nekas cits, kā spēja nemitīgi pilnveidot jebkuru procesu. Alberts Einšteinsir teicis: “neprātsir tas, ka tu turpini darīt to pašu, taču sagaidīt gribi citu rezultātu.”
4. Cilvēku vadīšana – spēja noteikt mērķus, aizraut un motivēt darbam, sasniegt rezultātus. Prasme, kas netiek iegūta automātiski līdz ar vadītāja amatu. Neapstrīdamu autoritāšu laiks ir pagājis. Īpaši jaunākās paaudzes cilvēki ir tendēti gan uz mērķu sasniegšanu, gan procesu. Nākotnes vadītājiem būs jāspēj aizraut ne tikai ar lielām idejām, bet arī jānodrošina darbinieku motivācija visa procesa gaitā, vienlaikus panākot arī konkrētu un izmērāmu rezultātu sasniegšanu.
5. Sadarbība ar citiem – spēja mijiedarboties un veidot pozitīvu sadarbības pieredzi ar citiem cilvēkiem. Prasme, kas noteikti vieglāk padosies cilvēkiem, kas dabiski izjūt empātiju pret apkārtējiem un pasauli kopumā. Sadarbība ideālā formā ir “win win situācija”, nevis kompromiss. Lielisks sadarbības treniņš ir visa veida brīvprātīgo darbs, kas liek nolikt malā savu ego un sadarboties ar citiem kopīga mērķa vārdā.
6. Emocionālā inteliģence – spēja nodalīt cilvēku no viņa viedokļa un rīcības, cieņpilna attieksme pret atšķirīgo. Prasme, kas nepieciešama, lai sekmīgi sadarbotos ar citiem. Tās pamatā ir vērība – spēja nolasīt un saprast citu domas, rīcības motīvus. Reizē tas ir arī elastīgums – spēja pielāgoties dažādām pārmaiņām, tādējādi vairojot cilvēka stresa noturību un spēju adekvāti rīkoties arī nestandarta situācijās.
7. Spriedumi un lēmumu pieņemšana – prioritāšu un vērtību apzināšana. Lēmumu pieņemšanu apgrūtina fakts, ka nav noteiktas prioritātes un neredz kopējo “spēles laukumu”. Tāpat bieži iztrūkst vērtību jeb “sarkano līniju” definēšana. Tā rezultātā pazūd fokuss un lēmumu pieņemšana ir haotiska.
8. Klientu jeb servisa orientācija – spēja iejusties otra “ādā”, saprast citu vērtības un argumentus. Viens no iemesliem, kāpēc daudzas it kā labi iedomātas biznesa idejas piedzīvo sakāvi, ir priekšizpētes trūkums. Kā rezultātā tirgū tiek piedāvātas preces un pakalpojumi, kuri nevienam patiesībā nav vajadzīgi vai to pārdošanā tiek izmantoti aplami argumenti.
9. Sarunu vešanas prasmes – mērķtiecīga un apzināta komunikācijas veidošana. Svarīga gan darbā ar klientiem, gan saskarsmē ar sadarbības partneriem un darbinieku vadīšanā, bet kurai mēs nepievēršam pienācīgu uzmanību. Cik no jums uz nopietnām darījumu sarunām, nerunājot jau par ikdienu, dodas ar skaidru sarunu plānu, noslīpējis savu galveno vēstījumu un argumentāciju, izstrādājis vismaz divus scenārijus – plānu A un B? Visticamāk, atbilde ir nē, jo mēs taču visi protam komunicēt un darām to katru dienu. Iespējams arī tā, bet, ja gribat spēlēt jebkuras nozares “augstākajā līgā”, ir jāapgūst sarunu vešanas stratēģijas un taktika.
10. Kognitīvā fleksibilitāte – spēja uzklausīt atšķirīgu viedokli un mainīt savējo. Cilvēkiem ir tendence dzīvot komforta zonā, cenšoties gūt arvien jaunus apliecinājumus savu uzskatu un rīcības pareizībai. Tomēr viena no nākotnē pieprasītām prasmēm būs tieši spēja, ja ne mainīt savu viedokli, tad vismaz apzināt tā vienpusību. Kā to paveikt? Pamēģiniet katru dienu apzināti klausīties ne tikai mūziku, kas jums patīk, bet tieši to, kas nepatīk visvairāk. Lasiet grāmatas un laikrakstus, kuros paustajam viedoklim jūs nepiekrītat. Būs vismaz divi efekti – jūs sapratīsiet, ka jūsu viedoklis ir tikai “viens no”, nevis vienīgais pareizais, un iespējams pārskatīsiet to. Otrs – papildināsiet savu argumentāciju, jo būs jādomā, kāpēc tomēr jūsu viedoklī ir vērts ieklausīties.

Ja apgūsiet un attīstīsiet kaut daļu no minētajām prasmēm, jūsu izredzes darba tirgū un iespēja veidot veiksmīgu karjeru būtiski pieaugs. Jo tās veido grūti definējamo, bet tik būtisko atšķirību starp labu speciālistu kādā šaurā nozarē un izcilību.

Avots: https://lvportals.lv/viedokli/282497-cilveks-2020-jeb-top10-pieprasitakas-prasmes-nakotne-2016

Karjeras un profesionālās attīstības cikli D.Supera un R.Heivighersta teorijās

Karjeras un cilvēka dzīves ciklu attīstība (Super, 1957)			Profesionālā attīstība (Havighurst, 1964)
Posms	Dzīves cikls	Raksturojums	Dzīves cikls	Raksturojums
„Augšana un attīstība”	4-14 gadi	Zinātkāres vajadzību attīstība. Pētniecība. Dotumu attīstīšanās. Atbildības veidošanās, vērtību, attieksmju iegūšana. Personīgās kontroles palielināšanās. Darba tikuma attīstība, vērtību un attieksmju stabilizēšanās.	5-10 gadi	Identificēšanās ar strādājošo
			10-15 gadi	Jaunu darba iemaņu iegūšana un strādīguma veidošanās
„Izpēte”	15-24 gadi	Profesijas izvēle. Lēmumu pieņemšana. Adaptēšanās profesijā. Sevis izprašana un darba vietas izvēle. Profesionālās identitātes veidošanās	15-24 gadi	Profesionālo mērķu noteikšana un izvēle
„Stabilizēšanās”	25-44 gadi	Profesionālā un komunikatīvā integrācija darbā. Prasmju un kompetenču attīstība. Zināšanu nostiprināšana par sevi un profesiju. Socializācija. Profesionālā pilnveide.	25-40 gadi	Kļūšana par profesionāli
„Saglabāšanās/ uzturēšanas posms	45-64	Individuālās profesionālās un personiskās izaugsmes virsotnes sasniegšana. Attīstība vai stagnācija. Krīze var novest līdz profesijas maiņai	40-70 gadi	Darbs sabiedrības labā
„Intensitātes samazināšanās: atbrīvošana”	Pēc 65 gadiem	Novecošanas fizioloģiskās izmaiņas ved pie vajadzības pēc vieglāka un vienkāršāka darba. Darba attiecību pārtraukšana. Dzīves un karjeras izvērtējums	Pēc 70 gadiem	Pārdomas par profesionālo darbību

Avots: www.karjerasmateriali.lv
Spēle “Es kļūšu par profesionāli” jaunāko klašu skolēniem.
https://parprof.lv/
Jauno profesiju parāde:
https://www.youtube.com/watch?v=7W28MupbO2o

---